Takas Karajimiškio kraštovaizdžio draustinyje

Takas pirmais posms aizved līdz visslavenākajai un lielākajai karsta kritenei Biržu reģionālajā parkā – Govs alai. 1964. gadā tai tika piešķirts dabas pieminekļa statuss. Leģenda vēsta, ka reiz kāda kalpone no tuvējās muižas gājusi slaukt govis, kad izdzirdējusi savu mazuli raudam. Tā aizsteigusies nomierināt to, bet kad atgriezusies, ieraudzījusi milzīgu caurumu un tam blakus – govs ķēdes galu. Kopš tā laika visi dēvē šo karsta kriteni par Govs caurumu. Tā ir liela, gandrīz apaļa piltuvveida karsta kritene. Speleologi uzskata, ka tai ir apmēram 200 gadi. Kritenes diametrs ir 10 – 12 m, dziļums — apmēram 12,6 m. Bedres dibenā ir vaļējs caurums. Pašā apakšā alas temperatūra ir +5 °C. Bedrei ir 5 atzari (Slapjā ala, Šaurais caurums, Sikspārņu ala, Krupja ala ar 1,5 m dziļu apakšzemes ezeriņu un Vizuļojošā ala. Govs alas veidošanās aizvien vēl aktīvi turpinās. Tās parametri, alu garums, kritenes forma un citi tukšumi joprojām mainās.

Pēc Govs alas apmeklējuma taka turpinās lokveidā atpakaļ līdz stāvvietai, kur pa ceļam var redzēt vēl vairākas karsta kritenes. No stāvvietas taka turpinās pa labi pāri ceļam, kur pēc kāda posma kreisajā pusē ievērosiet norādes zīmi “Ģeoloģiskā taka”. Tā ir 0,7 km lokveida taka, kas izveidota 2012. gadā. Taka sākas pie kritenes, kas nosaukta par Ģeologu kriteni. Tā izveidojusies 2003. gada 22. aprīlī – īsi pirms Lietuvas Ģeologu dienas svinībām, līdz ar to arī ieguvusi šādu nosaukumu. Pa ceļam redzēsiet arī Lapsas kriteni un Āpša alas kriteni, kas savus nosaukumus ieguvušas no tajās savulaik mītošajiem dzīvniekiem. Noslēgumā taka turpinās pa dēļu laipu, kas izbūvēta gar Devona akmens atsegumiem un atgriežas sākuma punktā.